Smilšainas augsnes un nogulumu augsnes
1. Smilšainas augsnes
Smilšainas augsnes parasti ir sausas, ar izteiktu barības vielu trūkumu un ātri izžūstošas. Tām ir neliela (vai nav) spēja novadīt ūdeni no dziļākajiem slāņiem pa kapilāriem. Šī iemesla dēļ smilšainu augšņu apstrādei pavasarī vajadzētu būt minimālai, lai sēklas gultnē saglabātu mitrumu. Barības vielas smilšainās augsnēs un to ūdens saturēšanas kapacitāti var uzlabot, pievienojot organiskas vielas
2. Nogulumu augsnes, 0-10% māls
Šīs augsnes atšķiras no smilšu augsnēm ar to, ka tām piemīt lielāka tendence veidot garozu, kas bieži vien ir ļoti cieta. Ja augsni apstrādā par daudz, tā noblīvējas un tas samazina spēju infiltrēt ūdeni mitros periodos. Sausos apstākļos tā kļūst ļoti cieta un grūti apstrādājama. Tomēr tās ir viegli apstrādāt un tās spēj uzkrāt ievērojamu daudzumu ūdens. Ir nepieciešama laba augsnes pieblīvēšana, bet jāizvairās no augsnes apstrādes mitros apstākļos.
Mālainas augsnes
3. Mālainas augsnes ar 10-25% mālu
Šī veida augsne ievērojami atšķiras no iepriekš aprakstītajām , jo tās veido ļoti cietu virskārtu. Virskārta bieži ir tik cieta, ka nepieciešama irdināšana. Augsnē ir zems māla un organisko vielu īpatsvars, tādēļ augsnes struktūras agregātstāvokļa veidošanās ir slikta.
4. Mālainas augsnes ar 25-40% mālu
Šīm augsnēm ir laba spēja transportēt ūdeni pa kapilāriem no dziļākajiem slāņiem, bet tas notiek lēni, līdz ar to augi netiek pietiekami apgādāti ar mitrumu tikai no kapilārā ūdens. Šīs augsnes ir tumšākas un augsnes daļiņu veidošanās ir izteiktāka. Augsnes daļiņas samazina garozas veidošanās risku. Šīs augsnes ir jāapstrādā pareizā mitrumā, lai tās varētu viegli kultivēt. Pastāv cilu veidošanās risks, ja apstākļi ir pārāk sausi vai smērēšanās, ja ir pārāk mitrs. Šī veida augsnēm piemīt laba spēja uzlabot struktūru klimata, sakņu un citu faktoru iedarbības rezultātā.
Mālainas augsnes ar 40% mālu
5. Mālainas augsnes ar 40% mālu
Smagās mālu augsnēs labi saglabājas ūdens, bet lielākā daļa ūdens ir cieši saistīts un nav pieejams augiem. Humusa sastāvs ir lielāks nekā citām minerālu augsnēm. Izžūstot tās neveido cietu kārtu. Šīm augsnēm piemīt ļoti laba spēja uzlabot struktūru, piemēram, sasalstot/atkūstot un izžūstot/paliekot mitrām. Aukstās ziemās māls sasalst un veido ļoti labvēlīgu augsnes struktūras agregātstāvokli augšējā augsnes slānī. Ja māls izkalst nesasalstot, tas var kļūt ļoti ciets un grūti apstrādājams.
Piesātinātas ar ūdeni, šīs augsnes var būt ļoti lipīgas un ūdens necaurlaidīgas. Lielā māla īpatsvara dēļ barības vielu daudzums ir ļoti liels. Smagas mālainas augsnes ir pamatīgi jāpieveļ ap sēklu, ja tās ir sausas, bet nav jāpieveļ, ja augsne ir mitra un plastiska. Apstrādājot tās mitros apstākļos, pastāv augsnes noblietēšanās risks.